Mārītes droši vien ir viena no plašākā sabiedrībā zināmākajām vaboļu dzimtām, jo tie ir gana bieži 'apdziedāti' tēli folklorā (tautas valodā biežāk lieto apzīmējumu - bizbizmārītes vai retāk dievgosniņas) u.c., kā arī divpunktu mārīte (Adalia bipunctata) ir Latvijas Nacionālais kukainis (kaut šo faktu varbūt daudzi nemaz arī nezin). Mārītes arī bieži piemin kā 'labos tēlus' dārzkopībā, jo gandrīz visas mārīšu sugas ir plēsīgas (gan pieauguši īpatņi, gan kāpuri), kas pārtiek g.k. ar dažādām laputīm u.c. sīkkukaiņiem. Tiesa vairums droši vien nenojauš, ka mārītes patiesībā ir krāsu un sugu ziņā visai daudzveidīga dzimta un ir sastopamas ne tikai 'klasiskās' sugas, kam ir sarkani spārni ar melniem punktiem, bet kā šeit galerijā redzams - arī dažādas citas krāsu kombinācijas (vai var būt mārīšu sugas bez punktiem vispār). Dažas sugas gan var būt pat visai mainīga izskata (citas - būs konstantas ar nemainīgu rakstu), kas varbūt var pamatīgi jaukt galvu un apgrūtināt to noteikšanu.
Te uzreiz jākliedē samērā bieži dzirdēts mīts - punktu skaits uz spārniem nebūt nenozīmē mārītes vecumu jeb jo vairāk punktu, jo mārīte vecāka (neviena mārīte nedzīvos ilgāk par vienu sezonu) - tāds vienkārši ir izveidojies katrai sugai raksturīgs zīmējums. Dzīves laikā tas nemainās.
Latvijas mārīšu fauna skaitās visai labi izpētīta un Latvijas sugu sarakstā ir atzīmēta 61 mārīšu suga - teorētiski kāda papildus jauna suga droši vien var būt atrodama, bet to skaits noteikti nebūs liels. Šajā galerijā apskatāmas 40 sugas - visas biežākās ir redzamas. Lielākais sugu iztrūkums ir starp sīkmārītēm (Scymninae apakšdzimta), kas Latvijā ir konstatētas 16 sugas (Nephus - 3 sugas, Scymnus - 13), kamēr man izdevies nofotogrāfēt (un atpzīt) tikai 5 no tām. Tieši sīkmārīšu sugu atpazīšana starp mārītēm būs sarežģītākā, jo daudzas sugas ir ar samērā līdzīgu zīmējumu un reizēm bez ievākta eksemplāra sugu var būt grūti ar 100% pārliecību noteikt.
